Sv. Simeāna Metafrasta lūgšana

Ak Kristus Dievs, šodien stāvu Tava svētā altāra, Tavā un Tavu bijājamo un svēto eņģeļu priekšā, jo esmu savas sirdsapziņas nosodīts, it kā būtu stāvējis Tavas bargās un taisnās tiesas priekšā, atbildi devis par saviem ļauniem darbiem un no Tevis Paša ticis pazudināts; pirms mana soda diena atnākusi, es izsūdzu Tev savus ļaunus un bezdievīgus darbus, atklāju un rādu Tev savas grēku vātis. Ak Kungs, uzlūko pazemību un atlaid visus manus noziegumus. Raugi, manu grēku ir vairāk nekā matu uz manas galvas.
No kādas noziedzības es esmu tīrs? Kādu grēku neesmu darījis? Kādu ļaunumu neesmu ieņēmis savā dvēselē? Jo es jau arī darbos esmu noziedzies, esmu lepojies, uzpūties, citus lamājis, velti tērējis, nepieklājīgi smējies, esmu bijis patmīlīgs, goda kārīgs, netaisnīgs, ikkatru savu jutekli un locekli esmu sagānījis, samaitājis, nederīgu padarījis, esmu bijis sātanam par grēka perēkli, ak Kungs, es zinu, ka mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, bet Tava žēlastība ir bezgala liela un Tava labsirdīgā lēnprātība ir neizteicama, un nav tāda grēka, kurš būtu pārspējis Tavu cilvēkumīlestību.
Tādēļ, ak brīnišķīgais Ķēniņ un labsirdīgais Kungs, dari pie manis, grēcinieka, žēlastības brīnumu, parādi Savas lēnprātības spēku un žēlastības stiprumu no sirds dziļumiem, pieņem mani, atgriezušos grēcinieku. Pieņem mani, kā Tu esi pieņēmis pazudušo dēlu, ļaundarītāju un grēcinieci. Pieņem mani, kas pāri pār visu mēru Tavā priekšā esmu noziedzies vārdos un darbos, lopiskām kārībām un bezprātīgiem centieniem un pārlieku daudziem grēkiem esmu sevi sagānījis, apbēdinājis Tavu Svēto Garu un sadusmojis Tavu cilvēkmīlošo sirdsžēlastību ar darbiem, vārdiem un domām, naktī un dienā, citiem redzot un paslepen, tīši un netīši, pieņem arī mani, nabagu grēcinieku, kā esi pieņēmis tos, kas vienpadsmitā stundā atnākuši un neko labu nepastrādājuši.
Es zinu, ka Tu manus grēkus man priekšā vedīsi, kā es tos esmu padarījis, un prasīsi no manis atbildi par visu, ko es prātā būdams esmu grēkojis un kas man nebūs ticis piedots; bet, ak Kungs, nesodi mani pēc Savas taisnas tiesas un Savā lielā dusmībā un nepārmāci mani Savā bardzībā, ak Kungs, apžēlojies par mani, jo es esmu vājš un Tavs paša radījums, Tu, ak Kungs, esi man stipri piekodinājis Tevi bīties, bet es esmu ļaunu darījis Tavu acu priekšā un Tev vienam grēkojis: tomēr, lūdzams, neej tiesā ar Savu kalpu, jo ja Tu, Kungs, gribi noziegumus vērā ņemt, – ak Kungs, kas pastāvēs?
Bet es esmu grēka dzelme un savu nesaskaitāmu grēku dēļ neesmu nedz cienīgs, nedz derīgs savas acis pacelt un pavērties uz augstām debesīm: ar kādiem gan grēkiem neesmu sevi samaitājis? Ar kādiem ļaunumiem neesmu sevi savaldzinājis? Visus grēkus esmu darījis, visādu nešķīstību esmu ieņēmis savā dvēselē: esmu kļuvis nelietis Tevis, sava Dieva, un cilvēku priekšā. Kas mani izvedīs no ļaunumu un grēku dziļuma, ja vien Tava cilvēkmīlestība var segt manu noziegumu pulku: tad kļūsti arī mans Pestītājs un Savā žēlastībā un lēnībā atvieglini, atlaid, piedod man visu, ko esmu grēkojis, jo mana dvēsele ir liela ļaunuma pilna un man nav tiesības uz pestīšanu cerēt. Apžēlojies par mani, ak Dievs, Savās lielās žēlastības dēļ, un neatmaksā man pēc mana nopelna un nepazudini mani pēc maniem darbiem; bet atgriez,- pārstāvi un izglāb manu dvēseli no ļaunumiem, kas tajā augumā aug, un ļauniem nodomiem.
Glāb mani vienīgi Savā žēlastībā: lai kur grēks ir vairojies, tur vēl vairāk vairojas Tava žēlastība, lai es visās savās dzīvības dienās vienumēr varētu Tevi teikt un slavēt Tavu žēlastību. Jo Tu esi Dievs tiem, kas grēkus nožēlo, un grēcinieku Pestītājs, un mēs godu dodam Tev un Tavam bez iesākuma esošam Tēvam un Tavam Vissvētam, žēlīgam un dzīvu darošam Garam, tagad, vienmēr un mūžīgi mūžam.
Āmen.