Jāņa evaņģēlijs 2:1-11

1 Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilejā, un Jēzus māte bija tur. 2 Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi bija aicināti kāzās. 3 Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka Viņam: “Viņiem nav vīna.” 4 Jēzus saka tai: “Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi.” 5 Viņa māte saka sulaiņiem: “Ko Viņš jums teiks, to darait!” 6 Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri. 7 Jēzus saka viņiem: “Piepildait traukus ar ūdeni!” Un tie tos piepildīja līdz malai. 8 Tad Viņš saka tiem: “Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!” Un tie to aiznesa. 9 Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad galda uzraugs aicina līgavaini 10 un viņam saka: “Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim.” 11 Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt. 

Jāņa evaņģēlijā nav minēti tie cilvēki, kuru kāzas tika svinētas todien Kānā. Vai tie bija nesvarīgi cilvēki Dieva priekšā? Mormoņu reliģijā, pamatojoties uz šo klusumu, tiek izvirzīta pavisam absurda ideja, ka todien tās bija paša Jēzus kāzas. Patiesībā akcents šeit tiek virzīts no tā, kuru cilvēku dzīvēs notika šis brīnums uz to, Kurš šo brīnumu tika veicis. Ar to šis stāsts iegūst debešķīgu raksturu, atklājot Dieva sirdi cilvēku ikdienas pasaulē. Visa Jāņa evaņģēlija kopējā noskaņa ir uzlūkot Dieva ienākšanu cilvēku pasaulē no debess perspektīvas, no ērgļa lidojuma skatu punkta – augsta un asa.

Viena no lietām, kas izgaismo cilvēka zemes dzīvi, ir prieks. Prieks ir tā “degviela”, kas palīdz cilvēkam doties dzīvē uz priekšu ne tikai ar jaunu sparu, bet vispār. Priecīgos notikumos un svētkos cilvēka, brīžiem nemaz ne tik vieglā dzīve, it kā atmirdz jaunās krāsās, ļauj par jaunu atgūt spēku dzīvot savu dzīvi. Vai ne tāpēc vienkārši cilvēki daudz labprātāk izvēlas priecīgas teātra izrādes, priecīgus sarīkojumus, filmas un grāmatas ar labām beigām, nevis drāmas un traģēdijas? Vai nav tā, ka ap priecīgiem cilvēkiem citi daudz labprātāk pulcējas, nekā ap noskumušiem un drūmiem? Mūsu dzīves triviālās problēmas parasti ir tās, kas stājas ceļā dzīves priekam. Un nereti mums nav cilvēcīga risinājuma tām.

Vai Visuaugsto Dievu drīkstētu iesaistīt mūsu ikdienišķo problēmu risināšanā? Un ja tādas gadās kāzās? Šodienas atbilde ir JĀ. Pirmais brīnums, ko veic Kristus virs zemes, ir vēlēts cilvēku priekam. Dievs šo pasauli ir radījis tā, lai cilvēks tajā justos labi un priecīgi. Savukārt grēks ir tas, kas padara šo dzīvi rūgtu, drūmu, nebaudāmu un nāvējošu. Uzlūkojot šo kāzu ainu no debešķīga skatupunkta, varam ieraudzīt, ka visi mūsu īslaicīgie dzīves pūliņi ir kā pašu gādātais vīns, kas kādu brīdi izbeidzas. Jaunība aiziet, spēki izsīkst, cerības izgaist, sasniegtais aizmirstas, veselība nozied, nopirktajam pasaulē beidzas garantijas termiņš. Bet Kristus ienākšanā tajā visā var sniegt ko nesalīdzināmi baudāmāku un nebijušu. Tā vīns, kas cilvēku gādāts savas dzīves priecīgam mirklim, vienā brīdī izrādās … bijis negaršīgāks kā tas, ko Kristus pasniedzis!

Vīns rabīnisko uzskatu pasaulē ir viennozīmīgs simbols priekam. Vīna iztrūkums kāzās būtu kā zīme tam, ka šis laulātais pāris tā arī nekad savā dzīvē nebūs laimīgi. Ļaudis to vēl ilgi pieminētu saistībā ar šīm kāzām. Sociāls apkaunojums. Tur todien nespēja pienācīgi uzņemt viesus! Te jāsaka, cik labi, ka Jēzus tika uzaicināts uz šīm kāzām!

Kāzas, savukārt, ir Bībelē lietots simbols cilvēka nonākšanai Debesu Valstībā – cilvēka prieks kopā ar Dievu, ko neviens viņam neatņems. Patiesībā Ķēniņa kāzu mielasts, ko lasām pie Mateja, ir stāsts par tevi un mani, par mūsu ticības un baznīcā nākšanas, draudzē būšanas gala mērķi, piepildījumu. “Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas”. 

Un tā, šī Kānas kāzu aina tik ļoti atgādina šo mūsu pasauli, kur visi esam tikuši kāda ieaicināti, lai būtu kopā. Bet vispārsteidzošākās lietas tajā notiek tikai kopā ar Jēzu Kristu.

Akmens šķīstīšanās trauki, kas paredzēti tīrībai tik ļoti atgādina svētdzīves nodomu pie cilvēka. Būt tīram kāda un citu priekšā – pēc tā tiecas pat zagļi un kara noziedznieki. Bet mums tā nozīmē tīrību Dieva priekšā. Vēstulē ebrejiem rakstīts – 13 un staigājiet taisnas tekas savām kājām, lai tizlais nekluptu, bet gan tiktu dziedināts. 14 Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu. Vai arī 1. psalms – Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Seši akmens ūdens trauki – sešas dienas šai pasaulē kā cilvēks tās dzīvo, bet septītā ir sabats tam Kungam, Kristus pats – visa vainags un piepildījums.

Paši par sevi šie akmens trauki ir bezjēdzīgi, ja netiek pildīti ar ūdeni šķīstībai. Pašas par sevi sešas dienas cilvēka dzīvē ir bezjēdzīgas, ja tās nepilda kristības svētība. Mēs nekristāmies vienai dienai baznīcā, mēs kristāmies visai dzīvei. Vai ir derīgi nokristīties un pēc tam to visu aizmirst!? Cik tukša paliek svētdzīve, ja to neatveldzē ikdienas kristības tīrības nešana sevī! Kad cilvēku moka un apsūdz viņa sirdsapziņa visu Dieva baušļu priekšā, tad tas, kas atveldzē, ir viens fakts – bet es esmu kristīts!!! Kristīts Kristus vārdā! Bet kur ir Kristus, tur ir visa Trīsvienība kopā! Tā sešu akmens ūdens trauku galā arvien stāv Kristus. Svētdzīves galva ir Kristus pats.

Kāpēc Kristus stāv visu lietu galā!? Lai ko atņemtu vai pieprasītu? Slikti pazīstot Kristu tā varētu šķist. Bet patiesībā drīzāk, lai pasniegtu kaut ko nebijušu, kaut ko pārāku, ko tādu ko šajā pasaulē mēs nesastapām. 9 Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad galda uzraugs aicina līgavaini 10 un viņam saka: “Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim.”

Lai mūs katru pavada dzīvē šie viedie Marijas vārdi – “Ko Viņš jums teiks, to darait!”

Āmen.