Simbols zivs
Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera. Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas. Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: “Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: “Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima. Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par lomu, ko tie bija vilkuši, tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: “Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.” Lk.5:1-10
Vai jūs ziniet, kas ir pirmo kristiešu populārākais kristīgais simbols? Varbūt kādi no jums jau to nojauš? Ir ļoti interesanti, ka pirmo kristiešu visbiežāk izmantotais kristīgais simbols nav bijis krusts, kā tas ir šodien. Šodien tie mums ir gan baznīcā, gan pakārti kaklā, tie ir mājās pie sienas, uz galda, kādam tie ir ielikti maciņā, vai pakārti automašīnā pie spoguļa u.c. Daudz retāk gan krusts parādās mūsu dzīvēs, kalpojot Dievam un saviem tuvākajiem, panesot lēnprātībā citu vājības, kur patiesībā ir krusta īstā vieta. Bet šobrīd ne par krustu, bet gan pirmo kristiešu simbolu zivi. Romā, katakombās uz sienām ir iegravēti šie pirmo kristiešu simboli un populārākais no tiem izrādās ir tieši šis zivs simbols. Katakombas, tās ir speciāli izbūvētas pazemes kapenes ar nišām, kurās tika apglabāti pirmie kristieši un kurās slēpjoties no vajātājiem tika noturēti arī dievkalpojumi. Tās tika celtas laika posmā starp 150 un 400 gadu. Protams, tajās uz sienām ir attēloti arī citi simboli, piemēram: gana tēls, kur attēlots, kā gans nes uz saviem pleciem ievainotu jēru, vai arī kuģis, kas ir baznīcas simbols. Tāpat olīvkoka zars un balodis, kas kā zinām ir Svētā Gara un dzīvības simbols un arī iepriekš pieminētais krusts.
Bet kāpēc pirmo kristiešu simbols ir tieši zivs? Arī šodien šis simbols tiek diezgan bieži izmantots, kas ir kā sava veida ticības apliecinājums. Visbiežāk šādu zivs simbolu, kā emblēmu var redzēt uzlīmētu uz automašīnas aizmugurējām durvīm vai bampera. Ko tas nozīmē? Un no kurienes cēlies šis simbols? Grieķu valodā zivs saucās Ichthys. Bet Ichthys šajā pašā grieķu valodā ir arī akronīms jeb vārdu Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs pirmo burtu salikums. Tas ir līdzīgi kā piemēram ANO (Apvienoto Nāciju Organizācija) vai PSRS (Padomju sociālistisko republiku savienība). Tāpat Ichthys (gr. zivs) ir akronīms grieķu vārdiem Ιησούς Χριστός Θεού Υιός Σωτήρας, kas tātad nozīmē Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs. Pirmie kristieši savu vajāšanu laikā slēpa tikšanās vietas, lai tos nenotvertu un nesodītu. Un lai iezīmētu ceļu uz kārtējo tikšanās vietu, kas bieži vien tika mainīta, viņi izvēlējās tieši šo simbolu, ko viegli varēja atpazīt un ieskrāpēt piemēram uz kādu namu sienām vai akmeņiem. Bet, kas reizē norādīja arī uz viņu ticību un piederību Jēzum Kristum, kā Dieva Dēlam, kā viņu Pestītājam no grēka, nāves un velna. Bet zivs simbols ir izvēlēts ne tikai tādēļ, ka tas ir akronīms, bet gan arī tādēļ, ka tā norāda uz ko ļoti nozīmīgu Rakstos un proti, uz to, ka Jēzus apustuļi tika darīti un saukti par cilvēku zvejniekiem. Arī šodienas rakstu vietā mēs dzirdējām par apustuļa Pētera aicinājumu kļūt par cilvēku zvejnieku. Līdz šim viņš bija zvejojis tikai zivis. Viņš bija profesionāls zvejnieks, kas ar savu nodarbošanos pelnīja savu dienišķo iztiku. Tā bija viena no galvenajām nodarbēm Galilejas jūras piekrastes iedzīvotājiem. Nodarbojoties ar zveju nevarēja iedzīvoties lielā bagātībā, bet nebija jādzīvo arī galējā nabadzībā. Parasti zvejnieki bija vidusmēra cilvēki un visticamāk, ka tāds bija arī Pēteris. Bet tad Jēzus to uzrunāja un aicināja kļūt Pēteri par cilvēku zvejnieku. Un Pēteris paklausa Jēzum. Viņš uzvelk savu laivu uz krasta un kopā ar saviem biedriem Jēkabu un Jāni Cebadeja dēliem seko Jēzum.
Ir liela atšķirība starp šiem abiem darbiem. Starp zivju zvejošanu un cilvēku zvejošanu. Kad tiek zvejotas zivis, tās tiek izzvejotas un tās mirst, tās iet bojā. Turpretim, kad tiek nozvejots kāds cilvēks, tas no nāves tiek pārcelts dzīvībā. Cilvēks tiek izzvejots no grēka un velna nagiem. Notverts, pasludinātā Dieva Vārda izmestajos tīklos, cilvēks tiek ievilkts debesu valstībā. Tas bija Pētera jaunais aicinājums, kļūt par cilvēku zvejnieku Debesu valstībai. Un jāsaka, ka Pēterim tas arī labi izdevās. Protams, ne bez Dieva svētības un palīdzības. Atcerēsimies, kā Pētera Dieva Vārda izmestajā tīklā vasarsvētkos Dievs lika saskriet vairākiem tūkstošiem dvēseļu. Tas bija nopietns loms. Vienā dienā tika izglābti 3000 cilvēku. Izmetot tīklu vienā rāvienā ir iespējams izvilkt lielu daudzumu zivju, bet ne vienmēr Pēteris zvejojot izmantoja tīklu. Pēteris zvejoja arī ar makšķeri. Piemēram, Matejs apraksta gadījumu, kad Jēzus Pēterim lika iet uz jūru un izmest makšķeri un ņemt pirmo zivi, kas pieķersies… (Mt.17:27). Arī attiecībā pret cilvēku zvejošanu varētu teikt līdzīgi, ka ne vienmēr Pēteris izmantoja tīklu, kā cilvēku zvejas rīku. Kā to saprast? Mēs varētu teikt, ka vasarsvētkos tiešām Pēteris sludināja Dieva Vārdu lielām cilvēku masām, lielam pūlim. Viņš sludināja visiem, kas vien bija sapulcējušies un uz viņu klausījās. Šī nebija kāda personiska pieeja klausītājiem un šo mēs varam salīdzināt, kā zvejošanu ar tīklu, kad tu vienkārši sludini Dieva Vārdu lielam cilvēku daudzumam vienlaicīgi un ticībā ceri, ka kāds no klausītājiem arī dzirdot Vārdu kļūs ticīgs. Šādā veidā zvejot, tas prasa ārkārtīgi lielu spēku un darbu. Izmest tīklu jūrā vai ezerā vienam cilvēkam ir ļoti sarežģīti. To var izdarīt, bet tas ir ārkārtīgi grūti. Es esmu to kādreiz zvejojot darījis, izmetis tīklus no laivas. Vienam pašam tas ir grūti. Daudz vieglāk to darīt ir strādājot komandā, tad kad darbs ir organizēts un katrs zina, kas viņam ir jādara. Tāpat, līdzīgi tas ir arī ar Dieva Vārda tīkla izmešanu liela cilvēku pūļa vidū. Ja darbs ir labi noorganizēts un pie tā strādā sagatavota komanda, tad loms var būt ļoti svētīgs. Piemēram viens no šādiem uzskatāmiem piemēriem tiek gatavots šoruden Rīgā. Tas ir „Cerības festivāls”, kurā sagatavota komanda pasākumā uzrunās lielus cilvēku pūļus pasludinot tiem Dieva Vārdu cerībā ka kāds no klausītājiem arī atgriezīsies.
Savukārt Ap.d. mēs lasām par kādu gadījumu, kur Pēteris lieto pavisam individuālu pieeju. Mēs varam sacīt, ka te Pēteris zvejo kā ar makšķeri. Dievs sūta Pēteri pie kāda vīra vārdā Kornēlijs. Pēteris nonācis viņa namā pasludina šim vīram un tiem ļaudīm, kas bija pie viņa evaņģēliju par Kristu. Pēteris pasludina Kornēlijam vēsti par Jēzu sacīdams, ka: „Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā Dievam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo. Jēzus ir Kungs pār visiem. Viņu Dievs uzmodinājis trešajā dienā no mirušajiem un Viņam licis parādīties, ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētiem lieciniekiem. Pēteris arī norāda, ka par Jēzu jau ir liecinājuši visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu. Un Pēterim vēl runājot Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja un tie tika kristīti.” Te Pētera Dieva Vārda pasludināšana vairāk līdzinās zvejošanai ar makšķeri. Šeit pieeja ir ļoti personiska un individuāla. Šāda veida zveja neprasa tik lielu komandas darbu. Toties tā var prasīt lielāku pacietību un personisko meistarību. Kas reiz ir makšķerējis ar makšķeri (vai varbūt kādām sievām vīri ir devušies no rīta makšķerēt un vakarā atgriezušies tukšā), tas zinās, ka tu vari nosēdēt dīķi visu dienu, tomēr neko neizvilkt. Tas prasa pacietību un neatlaidību. Ja mēs tādi esam, tad tas arī vainagosies panākumiem.
Arī mēs katrs, kas esam reiz tikuši noķerti Dieva Vārda tīklos debesu valstībai, tagad paši esam kļuvuši par šādiem zvejniekiem. Arī mums pienākas atstāt visu un sekot Kristum noliekot Viņu par augstāko mūsu dzīves mērķi. Kopš brīža, kad mēs tikām notverti Dieva Vārda pasludinātajā tīklā un izglābti mūžīgai dzīvībai mūsu dzīves vairs nepieder mums pašiem, bet tās pieder Kristum. Nu nedzīvojam mēs, kā to saka apustulis Pāvils, bet mūsos dzīvo Kristus; bet cik mēs tagad dzīvojam miesā, mēs dzīvojam ticībā uz Dieva Dēlu, kas mūs mīlējis un nodevies par mums (Gal.2:20). Kopš šī brīža Jēzus ieņem pirmo vietu mūsu sirdīs un visas pārējās lietas tiek Viņam pakārtotas. Paklausība Viņa pavēlēm ir kļuvusi par primāro un svarīgāko uzdevumu mūsu dzīvēs. Tai skaitā paklausība Kristus pavēlei iet un pasludināt evaņģēliju visai radībai. Tā ir pavēle visiem, iet un kļūt par cilvēku zvejniekiem Dieva Valstībai, vienalga vai ejot un zvejojot tos, kā ar tīkliem vai kā ar makšķeri, pacietīgi un gudri rīkojoties un gaidot, kad kādu izdosies izvilkt no velna, grēka un mūžīgas nāves dziļumiem. Mēs visi esam aicināti gan vīri, gan sievas būt par šādiem zvejniekiem pasludinot Dieva evaņģēliju. Mūsu priekšā ir visa pasaule, tā ir kā jūra, kas pilna zivju. Mūsu priekšā ir visa Rūjiena (Mazsalaca), kurā ir daudz cilvēku, kuriem ir nepieciešama izvilkšana no nāves, velna un grēka ūdeņiem. Iesim un pildīsim Dieva uzdevumu. Katru dievkalpojumu noslēdzot Dievs mūs sūta sacīdams: Iesim ar mieru un kalposim Tam Kungam ar prieku. To varētu arī pārfrāzēt sakot: Iesim ar mieru un zvejosim Tam Kungam ar prieku! Āmen.
Māc. E.Kalekaurs
