Jeremija 1:4-10; 17-19

4 Pār mani nāca Tā Kunga vārds, kas man sacīja:
5 “Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.”
6 Tad es atbildēju: “Ak, Kungs, mans Dievs, redzi, es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!”
7 Bet Tas Kungs man sacīja: “Nesaki: es esmu jauns, – jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu.
8 Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” saka Tas Kungs.
9 Un tad Tas Kungs izstiepa Savu roku, aizskāra manu muti un sacīja: “Redzi, Es lieku Savus vārdus tavā mutē.
10 Es šodien tevi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm – izplēst ar visām saknēm un izraut, sagraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.”

17 Bet tu apjoz savus gurnus, celies un sludini tiem visu, ko Es tev pavēlēšu! Nebīsties no tiem, lai Man tevi nav jāizbiedē viņu priekšā!
18 Jo zini, šodien Es tevi daru par stipru pili, par dzelzs balstu un par vara aizsargmūri pret visu šo zemi, pret Jūdas ķēniņiem, pret viņu augstākiem pārvaldniekiem un priesteriem un pret visiem šīs zemes iedzīvotājiem.
19 Un, kad tie pret tevi arī saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!” saka Tas Kungs.

Filipiešiem 4:4-7

4 Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!
5 Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu.
6 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.
7 Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.

Jāņa evaņģēlijs 1:19-28

19 Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?”
20 Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.”
21 Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Ēlija?” Bet viņš saka: “Es tas neesmu.” – “Vai tu esi gaidāmais pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”
22 Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?”
23 Viņš teica: “Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis.”
24 Tos bija sūtījuši farizeji,
25 un tie viņam jautāja: “Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?”
26 Jānis viņiem atbildēja: “Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat,
27 kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu.”
28 Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.

Priesteri un levīti uzdod Jānim Kristītājam jautājumu – “Kas tu esi?”. Visa šodienas evaņģēlija saruna virmo ap šo jautājumu – kas tu esi? Ko tu pats saki par sevi? Liekas – mazs, vienkāršs, nekaitīgs jautājums. Tomēr liek aizdomāties – jā, tiešām kas es esmu? Ja šodien kādam cilvēkam uzdotu šo jautājumu, iespējams, tas ievestu apjukumā. Visbiežāk cilvēks atbild uz šo jautājumu vadoties no tā ko viņš dara dzīvē – es esmu mācītājs, es esmu jurists. Cits teiktu – es esmu uzņēmējs, deputāts, skolotājs, ārsts, mūziķis, mākslinieks. Cits teiktu – es esmu skolnieks, students. Kāds varbūt teiks – es esmu bezdarbnieks. Bet vai tas izsaka mūsu būtību? Vaicātājs varētu taujāt tālāk – nē, nē, es neprasīju ar ko tu nodarbojies, es prasīju kas tu esi!? Cilvēks varētu atbildēt – nu, vēl es esmu tētis saviem bērniem, vai trīs bērnu māmiņa, cits teiktu – es esmu pensionārs… Bet arī tas neizsaka mūsu būtību, jo tas ir pārejoši. Vaicātājs nevaicāja kurā dzīves posmā mēs atrodamies, bet – kas tu esi!? Nu, ikviens tagad tiešām varētu apjukt. Izrādās, ka atbildēt uz savu esamības jautājumu nemaz nav tik vienkārši. Jā, patiešām, kas mēs esam neskatoties uz nodarbošanos pasaulē, vai atrašanos kādā vecuma posmā? Atstāsim aiz iekavām konfesionālu piederību – es esmu katolis, luterānis, baptists… Runa nav ne par ko no tā.

III adventa tēma nemaz nav tik vienkārša, vai ne -Kas tu esi? Jāņa Kristītāja atbildēs ir kas tāds, kas nedodas uzreiz rokās. Viņš nesaka – es esmu Elizabetes dēls, vai – es esmu pēdējais Vecās Derības pravietis, vai – es nāku no Kumrānas kopienas – zināt tādu!? Jautātāji mēģina pielāgot Jānim dažādus sabiedrībai nozīmīgus tēlus – Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Ēlija?” Bet viņš saka: “Es tas neesmu.” – “Vai tu esi gaidāmais pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.” Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?” Šie cilvēki pat it kā “mokās” ar Jāni Kristītāju – viņu nevar iegrāmatot nevienā jēdzienu kategorijā, kas ļautu izkalkulēt viņa esamības fenomenu. 24 Tos bija sūtījuši farizeji, un tie viņam jautāja: “Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?” Viņiem problēmas sagādā tas, ka Jānim, pie tik ievērojama sekotāju skaita, nav nekādu ambīciju.

Jautātāji jautājumā “kas tu esi” meklē atbildi – kas tu esi kā ārējā čaula šai pasaulē, bet Jāņa atbilde uz jautājumu “kas tu esi” aizved pie viņa iekšējās būtības, viņa misijas šai pasaulē. Psihologi saka, ka cilvēks savas dzīves laikā nēsā vairākas lomas, kurās viņš saskata savu esamības pamatu, nereti – sapinas. Piemēram, kāds vīrietis var būt vienlaicīgi darbinieks savā darba vietā, tētis bērniem, vīrs sievai, draudzes loceklis viņa mācītājam, pilsonis valstij, kurā dzīvo, kaimiņš tam, kas dzīvo tev blakus, bet nekas no tā neatbild uz jautājumu – kas tu esi!? Savādi, vai ne!? Var nodzīvot veselu dzīvi tā arī nezinot kas tu esi. Lūk, kā atbild Jānis Kristītājs uz šo jautājumu Viņš teica: “Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis.” Mēs redzam, ka Jānis ļoti lieliski izprot savu esamību – to, kas viņš ir.

Es tagad gribu pavaicāt – vai tu esi domājis kas ir tava esamība šai pasaulē, esamība Dieva priekšā? Jānis tā skatās uz savu esamību – es esmu tas, kam mani ir veidojis Dievs. Es esmu tas kā “šī lieta” atspoguļojas manā dzīvē. Jānis ar savu dzīvi norādīja uz Kristu, kas ir visas esamības pamats. Šodien es aicinu uzlūkot sevi šī jautājuma kontekstā – kas tu esi – kā būtni, kuru ir veidojis Dievs, ielicis šai pasaulē, lai ko…? Lai meklētu Dievu. Kā būtu kaut vai ar šādu atbildi priekš katra no mums – ES ESMU DIEVA MEKLĒTĀJS. Tas nav kaut kas sastindzis, iegrāmatots, klasificēts, izcenots, tarificēts šai pasaulē. Tas ir kas pretējs, piemēram, jēdzienam “dzīves baudītājs”, vai “savu iegribu piepildītājs”. Tas ir kā saucēja balss tuksnesī, kas atrodas nemitīgā garīgā kustībā, kas Jānim nozīmē viņa esamību. Tas ir kas vairāk kā vecuma posms, nodarbošanās profils, sabiedriskās atbildības joma, sociālais statuss. Tas liek domāt par ko lielāku – kas ir tas dēļ kā es esmu šai pasaulē ielikts? Ja cilvēks sevi izprot kā Dieva meklētāju, tas atstās svētīgu iespaidu uz visu cilvēka dzīvi pasaulē esot kā skolniekam, studentam, darbiniekam, vīram, tēvam – jebkam, kam mēs ejam cauri šai dzīvē. Ir labi zināt to kas tu esi. Jānis to zināja, viņš savā dzīvē bija laimīgs cilvēks. Viņš tam ir brīnišķīgs piemērs.

Āmen.