Liturģija I
Māc. Edijs Kalekaurs
Dievkalpojums
Dievs – kalpo – jums.
Katrs uzmanīgs Bībeles lasītājs zinās, ka Kristus nāca šajā pasaulē nodibināt Dieva valstību, kura iesākumā ir maza, līdzīga sīkam sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un iesēja tīrumā (Mt.13, 31). Līdz ar Kristus ienākšanu šajā pasaulē, līdzi ienākusi un aizsākusies ir arī šī Dieva valstība mūsu vidū, un Kristus ir šīs valstības Ķēniņš. Starp austrumu gudro dāvanām, kuri nāca no tālās zemes, lai pielūgtu jaundzimušo jūdu Ķēniņu, tika pienests arī zelts, kas simbolizēja šo Kristus ķēnišķo amatu. Uzsākdams savu kalpošanu Jēzus to iesāk ar vārdiem: „Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! …” (Mk.1, 15). Tā ir tuvu klāt pienākusi pašā Jēzus Kristus personā. Kamēr Jēzus dzīvoja savu zemes dzīvi, nebija grūti piedzīvot Dieva valstības klātbūtni. Bija nepieciešams tikai uzmeklēt Jēzu, un tu jau biji Dieva valstības klātbūtnē. Bet šodien! Kā šodien? Kur šī valstība atrodama mums, šodienas cilvēkam, laikā kad Jēzus savā miesīgajā klātbūtnē nav atrodams, tādā veidā, kā tas bija iespējams pirmajiem kristiešiem divtūkstoš gadus atpakaļ?
Patiesībā nekas nav mainījies. Mēs esam daudz priviliģētākā stāvoklī, nekā pirmkristieši. Pirms savas debesbraukšanas Kungs Kristus dod mums savu apsolījumu: „Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mt.28, 20). Jēzus mūs nav pametis un Dieva valstība joprojām ir mūsu vidū. Kur ir Jēzus, tur ir Dieva valstība. Ieklausies! Vai nav brīnišķigi Jēzus vārdi: „Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū” (Mt.18, 20). Šie vārdi mūs pieved daudz tuvāk pie Debesu valstības noslēpuma mūsu vidū šodien. Tie mums liek tuvoties krāšņajam dievkalpojumam ar visiem tā noslēpumiem. Par to arī šoreiz vēlos runāt – par dievkalpojumu
Dievkalpojums ir kas vairāk, kā tikai svētdienas rīts ar vienkopus sapulcinātu draudzi. Tā ir Dieva klātbūtnes īpašās atklāsmes vieta, kurā pats Dievs nāk pie mums. Latviešu valodā vārds „dievkalpojums” ļoti precīzi izsaka to, kas tajā notiek, lai gan šo vārdu mēdzam steigā pārprast. „Dievkalpojums” tas ir saliktenis, kas veidots no trīs vārdiem: Dievs, kalpo, jums = dievkalpojums. Tā ir visa kristīgā dievkalpojuma būtība, ka Dievs nāk un tajā kalpo mums cilvēkiem ar savu Vārdu un svētajiem Sakramentiem . Pats Dievs kļūst par kalpu mums cilvēkiem. Tas liek atcerēties Kristus vārdus no Marka evaņģēlija, ko Viņš saka visiem saviem mācekļiem, tai skaitā arī mums: „Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps” (Mk.9, 35), kā arī „Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu …” (Mk.10:45). Tātad mēs esam noskaidrojuši pirmo svarīgo lietu, ka dievkalpojums nav mūsu kalpošana Dievam, cik daudz vairāk, tā ir paša Dieva kalpošana mums.
Katrs dievkalpojums sastāv no vairākām daļām: ievada liturģijas, Dieva vārdu daļas, Dievgalda liturģijas un noslēguma. Katra no šīm daļām ir neatņemama dievkalpojuma sastāvdaļa un katra no tām ieņem ļoti svarīgu vietu kristīgajā dievkalpojumā. Šāda dievkalpojuma uzbūve ir izaugusi cauri gadu simtiem, kura pamati meklējami jau pašos apustuļu laikos.
Apustuļu darbu grāmatā mēs sastopam dievkalpojuma pamata pīlārus: „un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās” (Ap.d.2, 42). Visi šie elementi ir atrodami arī mūsu šodienas dievkalpojumā.
izmantotā literatūra:
“Десять главных причин, почему мы используем Литургию” Пастор Уильям Квирла (ЛЦМС)
“Baznica un liturģija” L.Mušinskis
“Evaņģēliski luteriskā baznīca un dievkalpojums” R.Feldmanis
