Okultisms

Okultisms

Cilvēki, kas nav ticējuši Dievam, nedz arī garu pasaulei kā tādai, mūsdienās arvien vairāk un vairāk pievēršas dažādām okultām praksēm. Okultisms aizrauj ne tikai cilvēkus, kas līdz šim dzīvojuši pavisam materiālistiskā pasaules uzskatā, bet arī okultisma aizrauti tiek cilvēki, kas sevi uzskata piederīgus pie kristīgās baznīcas. Tātad baznīcēnus. Ir skaidri redzams, ka materiālisms arvien vairāk un vairāk piedzīvo savu sakāvi. Dažādās ideoloģijās, īpaši marksisms gadu desmitu laikā apgalvoja, ka galvenais visā radībā ir matērija. No tās arī viss iziet un bez tās nav nekā cita. Saskaņā ar viņu mācību, cilvēka garīgā pasaule – intelekts – ir tikai augsti attīstītas matērijas produkts. Materiālisti noraida jebkādu garīgas pasaules esamību un noraksta to tikai uz tādu, kā baznīcas izdomājumu. Labākajā gadījumā materiālisti vēl pavisam nesenā pagātnē mierināja cilvēkus, ja kaut kas tāds pastāv, tad cilvēce ar zinātnes palīdzību to atklās un izzinās, izskaidros.

Šodienas cilvēks ir iebraucis otrā grāvī. Cilvēkiem nepietiek pacietības gaidīt, kad zinātne ko atklās un izsakidros šos daudzos garīgos fenomenus. Cilvēki paši ir devušies šīs garu pasaules izzināšanā nedomādami par sekām, kas tai var sekot. Mistika no jauna ir kļuvusi šodien moderna. Māņticība sāk valdīt šodien atkal arvien vairāk un vairāk. Vācījā 10% no visām grāmatām ir ar ezotērisku saturu. Ap 50% jaunu cilvēku Vācijā tic astroloģijai.

Vārds „okultisms” latīņu valodā nozīmē „noslēpumains”, „kaut kas dziļāks”. Ar to tiek saprasti noslēpumaini, cilvēkam nepieejami spēki.

Kāpēc cilvēkus tas pievelk?

• Cilvēks pēc dabas ir ziņkārīgs. Viss, kas ir apņemts ar kādu noslēpumu piesaista cilvēku. Cilvēks jūt, ka ir cita nepieejama pasaule un tā vienmēr ir valdzinājusi cilvēku. Cilvēkā ir kāda dziļa apziņa pēc mūžības, pēc citas pasaules. Varētu teikt, ka tās ir sava veida atmiņas pēc paradīzes.
• Cilvēka dvēsele vienmēr kaut ko meklē. Cilvēka dvēsele meklē Dievu un tikai Viņā tā atrod pilnīgu mieru. „Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība!” Ps.62, 2 Kas ir, ja dvēselei nav kontakta ar Dievu? Kas notiek, kamēr dvēsele neatrod savu patvērumu? Tad viņa to meklē un bieži ne tur, kur vajadzētu. Cilvēks meklē un tiklīdz atrod, ko noslēpumainu, tas tūdaļ iedomājas, ka ir atradis tieši to, ko dvēsele kāro, to pēc kā tā tik ļoti ilgojas. Bet patiesībā okultisms u.c. ir tikai lēts aizvietotājs. Īpaši, ja cilvēks visu laiku ir mācīts un virzīts uz materiālismu un turēts garīgā badā, tie tad līdzinās izkaltušai zemei, kas sevī uzsūc jebkuru šķidrumu. Ja cilvēkā ir garīgs vakums, ja tāds rodas, tad tūdaļ tas tiek piepildīts un bieži bez jebkādas izšķiršanas vai tas ir kas labs, vai ļauns ar ko viņš tiek piepildīts. Cilvēks apzinās, ka materiālisms nespēj piepildīt viņa augstākās vajadzības. Kaut kas mūsos meklē augstāko. Kāpēc es dzīvoju? U.t.t. Ignorējot baznīcas mācību cilvēks nonāk okultās praksēs un mācības varā.
• Cilvēkam ir vēlme zināt notikumus uz priekšu. Bieži okultisms iespiežas cilvēku dzīvēs, jeb cilvēku dzīves tam kļust pieejamākas tad, kad tajās valda nedrošība un bailes (īpaši par rītdienu). Tas gan ne vienmēr var būt sasitīts ar materiālu nedrošību, bet ar jebkurām bailēm. Okultisms piedāvā visu to cilvēkā sakārtot. Tiek piedāvāta dzīves harmonizēšana. Tas piedāvā harmonizēt cilvēkā esošos iekšējos spēkus un procesus ar kādas kosmiskas enerģijas palīdzību. Mūsdienās okultisms piedāvā cilvēkiem arī pārliecību un dzīvību arī pēc nāves sliekšņa. Nāve viņu izpratnē ir savienošanās ar Visumu vai arī ar „vareno garu”, kā daļa mēs esam. Jau tagad ir iespējams meklēt uz to ceļu caur jogu un meditāciju.
• Cilvēks jūtas vientuļš. Šodien ir daudz cilvēku, kuri jūtas nesaprasti. Bet katram taču gribas ar kādu parunāt, pažēloties, padalīties ar savu vajadzību un skumjām. Katram ir vēlme saņemt kādu palīdzību vai atbalstu. Kādreiz cilvēku mierinātājs bez šaubām bija Dievs – mīlošais debesu Tēvs. Bet šodienas cilvēkam tas vairs tādā veidā netiek piedāvāts. Te noteikti ir jābūt aktīvākai draudzei. Šodien Dieva vietu ir ieņemuši melīgi dievi un citas reliģijas. Šis melīgais dievs ieved cilvēkus vēl dziļākā tumsā un vēl lielākā vientulībā. Pēc īslaicīga pacēluma un atvieglojuma viņus gaida vēl lielāka vientulība un tukšuma sajūta (iespējams tas izskaidro faktu, ka šiem cilvēkiem ir nosliece uz pašnāvību). Tā vietā Jēzus aicina cilvēkus pie Sevis.„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”Mt.11, 28-29
• Vāja baznīcas liecība. Cilvēki nezin, kas ir baznīca. Te arī var sacīt, ka baznīca bieži ir aizņemta pati ar sevi. Tā nodarbojas vairāk ar saimnieciskajām lietām un ne ar garīgajām.
• Vēršanās pie Dieva caur baznīcu (kas ir vienīgais ceļš), tiek pamodināta cilvēka sirdsapziņa uz grēku nožēlu un savas dzīves labošanu. Tad tam pretim okultismā cilvēks netiek saistīts ne ar kādiem pienākumiem. Te moto drīzāk ir : „ņem un baudi”. Tas cilvēkus pievelk, jo neprasa atgriešanos no grēkiem.
• Cilvēkus valdzina arī tas, ka okultisms piedāvā kādas slepenas zināšanas, kas nav sasniedzamas ar kādiem fiziskiem līdzekļiem.
• Lepnība. Tas bija arī grēks kura dēļ krita sātans. Cilvēks līdzīgi krīt šajā grēkā. Cilvēks domā, ka viņu neviens nevar piemānīt, viņš domā, ka visu zina labāk par citiem, viņam nevajag nekādu padomu u.t.t. Šāda cilvēka sirds ir avots visām antikristīgām mācībām. Jo cilvēks savā dzīvē vairāk paļaujas uz savu prātu un gudrību, tur velns ātri cilvēku ievelk racionālisma maldos (īpaši vīri). Bet, kur cilvēks dzīvē vairāk uzticas sirdij, tur tiek ātri vien ievilkts cilvēks spiritisma maldos. Bet gan viena gan otra pamatā ir lepnība.

Tas, ko mēs šodien saucam par okultismu nav nekas cits, kā senās pagānu reliģijas kulti, kas bija stingri aizliegti VD dieva izredzētajā tautā. Jau senajā pasaulē bija pazīstama garu materializācija, garu izsaukšana, ko praktizēja senajā Ēģiptē. Tāpat Indijā ar to nodarbojušies bramīni. Arī senie grieķi jautājuši padomus mirušo gariem. No grieķiem šādu praksi pārņēmuši arī senie romieši. Zināms, ka ar to nodarbojies piemēram imperātors Tiberijs. Arī Ap.d. mums par to runā: „Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.” Ap.d.19, 19

Ebrejiem bija aizliegts draudot pat ar nāvessodu:

„Un, kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu izdeldēšu no viņa tautas vidus. Tāpēc svētījieties un kļūstiet svēti, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.” 3.Moz.20, 6

„Bet, ja jūsu vidū, lai tas būtu vīrs vai tā būtu sieva, ja tik jūsu vidū būtu kāds pareģis vai kāds zīlnieks, tad viņiem ir mirtin jāmirst, tie ir ar akmeņiem jānomētā; un lai viņu asinis paliek uz viņiem.” 3.Moz.20, 27

„Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.” 5.Moz.18, 10 – 12

Lasi: 1.Sam.28, 7 – 25 (stāsts par Saulu). Kādas bija sekas? 1.Lk.10, 13

Arī JD mums vēsta:

„Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos. Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.” Mt.24, 24-25

„Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!” gal.1, 8

Par to brīdina arī:

„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” 1.Pēt.5, 8

„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Ef.6, 12

Arī Ap.d. 16:18 atklāj kādu notikumu par jaunu verdzeni, kā ļaunie gari darbojās caur viņu. Iespējams, kādi varētu domāt, ka tas bija Dievs kas viņā darbojas, bet apustuļi to skaidri noliedz. Tie kas parādās nodarbojoties ar spirituālām lietām nav mirušo gari, bet gan ļaunie gari (sk.Lk.16, 20 – 31). Mums ir jāpārbauda gari 1.Jņ.4, 1-3

Parapsiholoģija.

Ne visi piekritīs, ja viņus sauc par okultistiem. Lai kliedētu noslēpumainību daudzi aislēpjas aiz moderniem nosaukumiem. Ar šiem nosaukumiem viņi rada „romantisma oreolu” vai arī spēlējas ar cilvēku jūtām. Atcerēsimies, ka velnam ir vienalga aiz kāda nosaukuma viņš ir paslēpies. (gr.para – pie, blakus, iekš; psihē – dvēsele; logos – vārds, mācība) Uz parapsiholoģiskām parādībām attiecas telepātīja, gaišredzība, telekinēze (pārvieto materiālus objektus no distances, loka tos u.c.). Šīs parādības nav izsakidrotas.

Ko atbild baznīca:

„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!” Jēk.4, 7 – 8

„Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Mt.6, 33

Māņticība.

Dažās viesnīcās joprojām neesot 13 nr. Ko tas nozīmē? Māņticība ir sastaopama vairāk vai mazāk visās zemēs. Bet, jo tālāk cilvēki no Dieva, jo vairāk māņticības ir viņu dzīvēs. Tas rāda, ka jebkurai cilvēka dvēselei ir nepieciešams kādam ticēt. Ja nav pareizas ticības, tad tā vietā stājas māņticība. Māņticības, tā ir ticība māņiem, meliem, tā ir veltīga ticība, kļudaina ticība. Māņticīgs cilvēks tic pārdabiskām lietām. Tas parādās pie tādām lietām, kā melns kaķis, 13.datums u.c. Māņticīgs cilvēks visu laiku dzīvo bailēs, ka tik kaut kas slikts neatgadās.

Bez šaubām ir pārdabiski spēki, tie patiešām pastāv, bet Svētie raksti mums par tiem leliecina, ka tie būtu tik primitīvi, ka runātu uz mums caur melnu kaķi. Un vai tiešām tie ir tik cieši saistīti ar mūsu darbībām (piemēram sēdēt pret galda stūri, nozīmē 7 gadus neprecēties), ka jebkurš mūsu nepareizs solis izsauc šo garīgo spēku reakciju? Bez šaubām cilvēks sevi apzinās, kā mazu puteklīti lielajā pasaulē. Viņš saprot, ka ir spēcīgi un par viņu varenāki spēki, kas stāv pār mums un kurus cilvēks nevar ietekmēt. Cilvēkus vilina augstāki spēki un cilvēks grib nodibināt kontaktu ar tiem. Cilvēks grib ielūkoties šo spēku plānos un viņš grib tos kaut kādā veidā tos ietekmēt. Bet, pat ja neizdodas ietekmēt, tad vismaz kaut kādā veidā cilvēks grib izpelnīties šo spēku atzinību, jeb labvēlību. Ar laiku cilvēks šiem spēkiem piedēvē kādas īpašības un nespēdams saviem spēkiem aizsniegties līdz Dievam viņš izveido savu reliģiju vai māņticību.

Māņticība veidojas no bezspēcības sajūtas nodibināt attiecības ar Dievu. Tad cilvēks izveido savu reliģiju, caur kuru viņš cenšas ielūkoties „aizkulisēs” un grib ieraudzīt kādu loģiku tanī pusē esošajos spēkos. Tātad, ja nav ticības dzīvajam Dievam, tā vietā nāk māņticība. Tas, ka šīs saistības nepiepildās, tas māņticīgos cilvēkus nemulsina. Priekš viņiem galvenais ir ka ir kāds spēks.

Māņticība nav nevainīga lieta.

• Tā aizvilina cilvēku prom no Dieva. Jo tālāk no Dieva, jo spēcīgāka māņticība. Tur, kur māņticība tiek sajauta ar kristietību, tur Dievs tiek padarīts par marioneti. Vajag tikai veikt attiecīgo darbību vai lūgšanu vai vēl ko citu un viss būs kārtībā. It kā attiecīgais rituāls vai darbība noskaņo Dievu pret mums žēlsirdīgi. Pēc principa: Es darīšu tā, Dievs rīkosies tā. Tā vietā, lai meklētu dzīvas attiecības ar Dievu caur Jēzu Kristu, lai mācītos grūtībās, cilvēki rada Dievu pusautomātu, kurā var izsaukt attiecīgu rīcību ar attiecīgu cilvēcisku darbību.
• Jo māņticīgāks cilvēks, jo mazāk paļāvības uz Dievu.
• Māņticība ir bieži laba starta platforma dziļākam okultismam. Bieži šīs lietas saplūst viena otrā.

Amuleti.

Tiem tiek pierakstīti īpaši pasargājoši spēki. Te lieta jau kļūst npietnāka. Tie var būt arī reliģiski amuleti. Ko saka Dievs: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus” 2.Moz.20, 2-5

Astroloģija.

Ar šo ir pilnas avīzes, Tv, radio u.c. Šodien nezināt savu horoskopa zīmi, tas tiek uztverts, kā kas neparasts. Bieži tieši horoskopi ir tie ar kuriem cilvēki sāk lasīt avīzi. Astrologi uzskata, ka katra debesu ķermeņa izvietojums, īpaši planētu izvietojums atstāj uz cilvēku ietekmi. Liela nozīme planētu stāvoklim, pēc astrologu domām ir tieši cilvēku dzimšanas brīdī. Uz zvaigžņu ieņemto stāvokli cilvēka dzimšanas brīdī, tiek sastādīts horoskops, pēc kura nosakāms cilvēka liktenis. Ar katras jaunas planētas atklāšanu šī sistēma papildinās.

Horoskopi nav nevainīgi.

Bībele saka, ka mūsu pasaule ir pilna ar dažādiem spēkiem un darbojas pasaulē. „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Ef.6, 12

Jēzus nosauca velnu par šīs pasaules valdnieku (Jņ.14, 30). Kaut kādā mērā noteikti sātanam ir noteikšana arī pār zvaigžņoto debesi.

Astroloģija ir pretrunīga.

• Viņi uzskata, ka uz cilvēka likteni iedarbojas nemaz tik daudz debesu ķermeņi. Saule, mēnes un apmēram 150 zvaigznes, kas atrodas zodiaka zvaigznājā. Bet kas ar pārējām? Skaidrā naktī debesīs iespējams saskatīr apm.2 500 zvaigznes, savukārt astronomi uzskata, ka debesu ķermeņu debesīs ir vairāki miljardi. Astrologiem uz to nav atbildes. Viņi nodarbojas tikai ar atsevišķām zvaigznēm.
• Daži astrolegi uzskata, ka svarīgs ir nevis piedzimšanas, bet cilvēka ieņemšanas brīdis, citi pretēji. Nav vienprātības.
• Dvīņiem dažādi likteņi.
• Urāns, Neptūns, Plutonijs tika atklāti jau tad, kad astoloģija jau pastāvēja, bet tas netraucēja atrast šīm planētām viņu vietu.
• Zvaigžņe stāvokļi mainās. Pēc tūkstošiem gadu piemēram „Lielais lācis” ieņems pavisam citu formu.

Kas bīstams astroloģijā?

• Tāpat, kā daudzās citās lietās vispirms tā ir nākotnes paredzēšana.
• Astroloģija paredz, ka cilvēkam piedzimšanas brīdī tiek pierakstīts noteikts raksturs un liktenis. Tam pretī Svētie Raksti saka, ka Dievs maina cilvēku raksturu un likteņus. Bībele māca, ka katrs cilvēks ir grēcīgs. Dievs grib glābt katru cilvēku un mainīt viņu. Dievs var jebkuru laulību, neatkarīgi kad laulātie dzimuši, padarīt par laimīgu.

Ko saka Bībele?

„Tu esi līdz apnikumam nopūlējusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atsevišķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi! Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas. Tas nebūs ogļu kvēlums, pie kura sildās, nedz krāsns uguns, pie kuras apsēžas. Tā tas notiks ar tiem, ar kuriem tu esi nopūlējusies no savas jaunības, ar taviem biedriem. Tie izklīdīs, ikviens aizies savu ceļu; neviens tev nepalīdzēs.” Jes.47, 13 – 15

„Tā saka Tas Kungs: “Nepieradiniet sevi citu tautu dzīves veidam, neļaujiet sevi iebiedēt debess zīmēm, no kā viņas bīstas!” Jer.10, 2

„..un ka tu nepacel savas acis uz debesīm un, uzlūkodams sauli, mēnesi, kā arī zvaigznes, visus zvaigznāju pulkus debesīs, neliecies kārdināties un nekrīti ar savu vaigu pie zemes to priekšā, un ka tu tiem nekalpo, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir piešķīris visām tautām zem visas debess.” 5.Moz.4, 19

„Un visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un asprātībā bija desmitreiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī.” Dan.1, 20

„Daniēls atbildēja ķēniņam: “Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, ne zvaigžņu vērotāji, ne zīlnieki vai pareģi; bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās; tavs sapnis un parādības, kuras tu guļot redzēji, ir šādas:…” Dan.2, 27 – 28

Kāpēc tas viss cilvēku vilina? Tam pieskārāmies sākumā, bet te vēl klāt var nākt arī:Bailes.

Cilvēkam ir bailes par pagātni. Ja nu tur ir bijis, kas nepareizi darīts? Bailes par tagadni. Vai es orientējos šobrīd pareizi? Vai es šodien tā rīkojoties nepieļauju kādu kļudu? Bailes no nākotnes. Kas mūs sagaida? Protams, arī bailes no augstākstāvoša, kura priekšā būs jāatskaitās. Cilvēks baidās no sevis paša un no sava tuvākā.

Viens veids, kā cilvēks visos laikos ir centies atbrīvoties no bailēm ir zīlēšana. Bībelē ir stāsts par Saulu. 1.Sam.28, 7 – 25. Kādas bija sekas? Atbilde ir 1.Lk.10, 13 „Sauls nomira savu ļauno darbu dēļ, …..” Bet aiz visām bailēm stāv bailes no Dieva. No šīm bailēm ir tikai viena izeja, proti ir jāatgriežas pie Dieva un uzticēšanās Viņam.

Vēlme pēc laimes.

Cilvēks meklē laimi par katru cenu. Neviens ekstresens u.c. neuzdod sevi par ļaunu un ko tik labu viņi cilvēkiem nesola? Viņi prot cilvēkiem iedot pārliecību. Neticēt viņiem dažreiz ir grūti. Nereti viņos var dzirdēt saprātīgu balsi. Vai tie nav kalpi tam pašam kungam, kam kalpo kristieši? Cilvēks grib būt laimīgs, bet sirds dziļumos viņš nojaušs, ka laimīgs viņš var būt tikai esot kopā ar Dievu. Velns cenšas cilvēku atvilināt no šīs domas. Viņi piedāva citus ceļus. Viņi piedāvā atvairīt ļaunumu caur zīlniekiem, ekstresensiem u.c. Īpaši viegli šādā veidā velns manipulē ar bailīgiem cilvēkiem. Sātans izmanto cilvēku bailes un piedāvā savu palīdzību.

Ko saka Dievs?

Dievs saka: „Tā saka Tas Kungs Cebaots: “Neklausait pravieša vārdus, ko tie jums sludina par nākotni! Tie jūs tikai maldina, tie sludina pašu izdomātas parādības un ne Tā Kunga uzdevumā. Viņi saka allaž tiem, kas Mani ienīst: Tas Kungs ir sacījis, ka jums labi klāsies! – Un tiem, kas savas sirds nepielaidībā un nepakļāvībā staigā, viņi saka: jūs nekāda nelaime neskars! Bet kas tad ir bijis Tā Kunga padomē, ka viņš būtu redzējis un dzirdējis Viņa vārdu? Kas ir Viņa vārdu uztvēris un tiešām dzirdējis?” Jer.23, 16 – 18 „Kad sacīs: nu ir miers un drošība, – tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt..”1.tes.5, 3

Ja Dievs ko grib atklāt savai tautai, tad Viņš to dara caur cilvēkiem. Iniciācija nāk no Dieva. Savukārt zīlnieki u.c. ielaužas blakus pasaulē, lai izzinātu nākotni un iniciatīva nāk no paša cilvēka. Dievs ir suverēns. Viņu nevar vadīt ar mūsu gribu vai mūsu vēlmēm. Dievs arī ar cilvēku nespēlē paslēpes. Ja Dievs ko cilvēkam atklāja, tas bija visiem skaidrs un tas notika atklāti, tajā nebija nekādas slepenības. Vēsts vienmēr bija skaidra un konkrēta. Astrologi skaidro lietas pa savam un nekonkrēti. Aiz pravietojumiem vienmēr ir redzama Dieva mīlestība, pat tad, ja tiek pasludināts sods, tad tas notiek mīlestības dēļ. Cilvēks, kurš tic Dievam Viņam uzticās un tā cilvēka sirdī ir pilnīgs miers, jo viņš zina, ka viņa dzīvē viss ir Dieva rokās. Šāds cilvēks arī nemeklēs izzināt nākotni. Dodoties pie zīlnieka cilvēks mieru tikai pazaudē.

Dievs saka: „Bet, ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt Manā Vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst. Ja tu tad savā sirdī domātu: kā lai mēs pazīstam vārdu, ko Tas Kungs nav runājis? – tad zini: ja pravietis runās Tā Kunga Vārdā, bet pravietojums nepiepildās un nekļūst īstenība, tad tas ir vārds, ko Tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa.” 5.Moz.18, 20 – 22 T.s. „baltā maģija”, jeb ārstēšana ar netradicionālām metodēm. Tos kurus kādreiz sauca par raganām, tagad sauc par ekstresensiem u.c. Ja kādreiz ticība citai pasaulei cilvēkiem šķita atpalicība, tad tagad kā reiz tas ir mainījies. Proti, tas kas netic „kašpirovskveidīgajiem” par tiem šodien pasmīkņā.

Katrs cilvēks savā zemapziņā nes līdzi atmiņu par Dievu. Par spēcīgu personu, kura grib un var cilvēkiem palīdzēt, kā arī kura spēj vadīt cilvēku dzīves. Tāda persona, kas cilvēku var pasargāt, dziedināt un savest visas lietas kārtībā. Psiholoģija saka, ka bērniem, kuri aug bez tēva vienmēr kaut kas pietrūkst. Tā arī cilvēce alkst pēc kādas spēcīgas rokas, kas būtu pār viņiem un sargātu. Arī veselība ir lieta, pār kuru ir nepieciešama kāda stipra roka. Ļaunie spēki spēj palīdzēt cilvēkam, bet par to pretim tie paņem dārgu maksu. Tie atņem cilvēkam sirds mieru, līdzsvarotību. Ticīgie zaudē vēlmi lasīt Bībeli, nevēlas un nespēj lūgties. Bet te arī jāatceras, ka tad ja Dievs nedziedina, tas nav vājums Dievam, tas neliecina par Dieva bezspēcību, bet gan liecina par Dieva suverenitāti. Viņš labāk zina, kas mums nepieciešams un kas nē. Dziednieki nereti citē Bībeli. Tad te ir vietā jautājums, ko darīja sātans kārdinādams Jēzu tuksnesī (Mt.4, 6)? Ja kāds citē Bībeli, tas nenozīmē, ka viņš ir Dieva kalps.

Dažas lietas kas jāņem vērā:

• Dievs nedarbojas caur garu vai mirušo palīdzību. To mums atklāj līdzība par bagāto vīru un nabaga Lācaru (Lk.16, 19 – 31). Ābrahāms saka, ka: „starp mums un jums atrodas liels bezdibenis ….., tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa…”
• Dievs cilvēkiem ir atklājis glābšanas ceļu. Nepalīdzēs nekas cits, pat ja mirušie celtos augšām. To skaidri pasaka Jes.8, 19 – 20 „Bet, kad jums sacīs: “Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst,” – tad atsakait: “Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušajiem? Jāturas pie bauslības un liecības! Ja nē, tad runātam vārdam neausīs rīta gaisma!” Jes.8, 19 – 20

Kā jau sacīju, ka velns var cilvēkam palīdzēt, bet par to prasa attiecīgu samaksu. Viņš māk apmierināt cilvēku egoistiskās vēlmes, viņš ļauj ieskatīties nākotnē un kaut kādā ziņā pat manipulēt ar sevi. Tajā pat laikā sātans apmierinās arī ar to, ka cilvēki tic viņa neesamībai. Sekas ezotēriskām darbībām ir gan psihiskas, gan fiziskas. Tās ir gan slimības, cilvēks tiek apņemts ar grēcīgām kaislībām, depresija, pašnāvības domas u.c.

Atbrīvošanās ceļš:

• Grēksūdze. Bikts. Piemērs Ap.d.: „Daudzi, kas bija kļuvuši ticīgi, nāca atzīdamies un izstāstīdami savus darbus. Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.” Ap.d.19, 18 – 19

Okultisms ir ļoti plašs. Kopējs šīm daudzajām praksēm ir kādi apslēpti spēki, kas savieno redzamo pasauli ar augstāko dievišķo būtni.Gandrīz visas okultās sistēmas sevī mēģina adaptēt kristietību un tie cenšas dot paši savu Bībeles skaidrojumu. Pirmbaznīcas laikā tas bija gnosticisms. Jūdaismā šāda kustība bija kabalisms. Pirmais mēģinājums iegūt slepenas zināšanas bija jau Ēdenes dārzā, kad cilvēks iekāroja baudīt aizliegto augli (1.Moz.3).

Māc. E.Kalekaurs

Bībeles stundā izmantoti materiālu no: http://apologet.orthodox.ru/apologetika/oglavlenie/okkultizm.htm