Vēsture
Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili 1259. – 1263.g. Tā ir viena no vecākām un lielākām baznīcām Vidzemē, ārpus Rīgas.
Sākotnēji romāniska taisnstūra garenplāna halles tipa baznīca pēc 1450. – 1480.g. pārbūves pārtop par trīsjomu gotikas baziliku ar taisnstūra altārgala (prezbitērija) izbūvi. Ziemeļu fasādes daļā altārim piebūvēta sakristeja, baznīcas galveno ieeju rotā smailkoka perspektīvais portāls.
Baznīcas vēsture saistīta ar nepārtrauktiem postījumiem un atkal “augšāmcelšanos”. Vidzemē grūti atrast vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni.
1560.gadā krievu cara Jāņa IV Bargā karaspēks pilnīgi nodedzina baznīcu. Krusta velvju pārsegums, domājams sagrauts kara laikā 1598. gadā, vēlāk tiek vēl paaugstināti centrālā joma mūri. Poļu laiku 1613. g. ziņās rakstīts par baznīcu “…bez jumta un griestiem”, tāda tā atrodama vēl ilgi. 1631. gadā baznīca atkal ir nopostīta “…palikuši tikai četri mūri”.
Atjaunošanās darbi uzsākti tikai zviedru laikos un zviedru vizitācijas protokolos lasām, ka 1645.gadā baznīca ir atjaunota. 1674.gadā baznīcai uzlikts jauns dakstiņu jumts un ievietotas ērģeles. Tomēr tā cieš 1686.gadā kara darbības rezultātā (baznīcā pat ierīkoti zirgu staļļi), 1688.gadā to atjauno, bet 1704.gadā Ziemeļu kara laikā tā atkal ir nopostīta.
1753.gadā uzstāda ērģeles no Rīgas Ģertrūdes baznīcas.
1820.gadā baznīcai uzcelts jauns koka zvanu tornis ar augstu poligonālu smaili. 1837.gadā Igaunijas baltvācu izcelsmes mākslinieks Fr.Ludvigs Maidels (1795 – 1845) uzglezno altāra gleznu “Jēzus pie krusta” (Golgāta). 1854.gadā baznīcā notiek remonta darbi, kurus veic Mārcis Sārums. 1856.gadā baznīcā uzstāda neo-gotiskās formās darinātus altāri un kanceli. 1861.gadā baznīcā ievieto jaunas ērģeles, bet 1899. gadā baznīcā notiek lielākas pārbūves, tā tiek paplašināta (700 vietām), piebūvējot sakristejas otro stāvu.
1930-tajos gados pēc arhitekta P.Kundziņa projekta tiek uzcelti divi jauni vējtveri. 50-to gadu vidū atjauno baznīcas jumta segumu un galvenās ieejas durvis.
Lielajā Piektdienā 1974.gadā 12.aprīlī baznīca pilnīgi izdeg. Tikai sakristeja palika. 1987.gadā uzsākti plaši konservācijas darbi. 1992. – 1994.g. notiek interjeru restaurācija. 1993.gada 16.jūlijā baznīcā atkal skan ērģeles – dāvinājums no Zviedrijas ciemata Leruma draudzes.
2002.gadā tiek veikts sakristejas kapitālais remonts. Kopš 2003.gada Vasarsvētkiem baznīcu rotā atjaunotais vēsturiskais altāris un kancele.
Šobrīd draudzes vadība ir uzticēta mācītājam Edijam Kalekauram.
Skat. Mācītāju galerija, lai redzētu citus mācītājus, kuri ir kalpojuši Rūjienas Sv. Bērtuļa draudzē.
