Altāra atjaunošana
Altāra un kanceles atjaunošana
Pateicība Dievam! Rūjienas baznīcai atkal ir savs altāris un kancele!
2003.gada Vasarsvētkos notika atjaunotā baznīcas altāra un kanceles iesvētīšanas dievkalpojums, kuru vadīja arhibīskaps Jānis Vanags, prāvests Mārtiņš Irbe un evaņģēlists Kārlis Zikmanis.
Daudzu vecākās paaudzes draudzes locekļu sapnis beidzot piepildījies – 8. jūnija dievkalpojumā varējām skatīt mūsu draudzes altāri un kanceli tādu, kādi tie bija pirms baznīcas degšanas! Īpašu saviļņojumu, ienākot baznīcā uz Vasarassvētku dievkalpojumu, piedzīvoja ne tikai tie, kuru atmiņas glabāja agrākā altāra un kanceles izskatu, bet arī tie, kas ilgu laiku uzcītīgi apmeklējuši mūsu baznīcu laikā, kad tā bija bez īsta altāra. 8.jūnija rītā draudzes locekļi viens pēc otra pārkāpa baznīcas durvju slieksni un, elpai aizraujoties, skatīja krāšņo skatu, vēl īsti nespēdami noticēt, ka tas nav sapnis un tūlīt neizgaisīs.
Tas ir gan piecu Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņu un viņu pasniedzēju, gan mākslinieces, gan neskaitāmo ziedotāju nopelns, ka tagad varam skatīt mūsu baznīcu tās agrākajā krāšņumā.
“Par visu esiet pateicīgi!” 1. Tes. 5:18
Attēlā: Rīgas Amatniecības vidusskolas koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi: Jānis Ūrmanis, Aigars Ozoliņš, Andris Šilinskis, Elvijs Kautenbergs, Vadims Ņevjadomskis.
Diplomdarba projekts: “Rūjienas baznīca”. Neogotika, 2003. Projekta māksliniece Maija Avota, projekta vadītājs Arvīds Verza.
Altāra nozīme Bībelē
“Un Noa uzcēla tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra. Kad tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.” 1. Moz. 8:20
Altāris simbolizē Dieva klātbūtni. To mēs redzam Vecajā Derībā pie Ābrahama, jo katrā vietā, kur Dievs ar viņu runāja, viņš uzcēla altāri. Uz altāra tauta lika upurus, ko pienesa Dievam. Pie altāra Dievs satikās ar tautu un uz altāra Dievs slēdza derības ar cilvēci, kā tas bija ar Nou. Kad Ābrahams uzcēla altāri, lai upurētu savu vienīgo dēlu, Dievs deva mums priekšzīmi jeb arhetipu par Jēzu Kristu. Dievs lika Savu Dēlu Jēzu uz altāra, kad Jēzus mira par mums pie krusta, lai slēgtu jaunu derību ar mums. Jēzū Kristū mēs satiekam Dievu, un Jēzus pats ir vienīgais un mūžīgais upuris, kas mūs glābj.
Altāra nozīme mūsdienās
Atjaunoto altāri iesvētīt bija ieradies LELB arhibīskaps Jānis Vanags, kurš savā runā aicināja skatīt altāri ne tikai kā krāšņu baznīcas interjera sastāvdaļu, bet arī atcerēties, ka tas ir īpašas Dieva klātesamības vieta, kur var nomesties ceļos, lai pielūgtu Viņu un saņemtu Viņa mieru sirdī.
Kaut mēs mūsdienās vairs neupurējam dzīvniekus un nededzinām tos uz altāriem, altāris ir tā vieta, kur mēs liekam ziedojumus, pie kā mēs vēršam lūgšanas, un no kā mēs saņemam Dieva lielo dāvanu – Svēto Vakarēdienu. Altāris mūsdienās turpina simbolizēt Dieva klātbūtni.
