Vēstures pārskats

Ap 1263.gadu

Baznīca ar koka torni un mācītājmuiža pirms 1800.gada

Baznīcas ēka bija celta krustnešu laikā. Sākumā vienkārša koka kapela stāvēja 3 km no ordeņa pils. Starp 1450. un 1480.gadu paaugstināts vidus joms.

1560.gadā

Livonijas Kara laikā, 3.septembrī, baznīca bija izpostīta. Ir teikts, ka baznīcas sudraba zvans bija apslēpts Rūjas upē “240 asis” uz dienvidiem no baznīcas, bet nekad nav ticis atrasts.

Baznīca ar koka torni, kas uzcelts 1820.gadā

16.gadsimtā

Atkal Poļu-Zviedru kara laikā, baznīca cieta. Palika tikai četras sienas.

1637.gadā

Baznīca atjaunota.

1677. – 88.gadā

Atjaunoja virsbūvi, kori, pirmo un otro balkonu.

1704.gadā

Ziemeļu kara laikā Rūjienas pilsēta, pils un baznīca izdedzināta u

Baznīcas zīmējums

n izpostīta.

1711.gadā

Baznīcas torņa gals nokritis baznīcā. Jumts caurs, logi izsisti, grīda drupās. Mēra laikā līķi netika kārtīgi aprakti un tas vēl vairāk pasliktināja baznīcas bēdīgo stāvokli.

1743.gadā

Ar zviedru palīdzību, baznīca restaurēta. Ērģeles iegādātas 11 gadus vēlāk.

1820.gadā

Uzbūvēts zvana tornis.

1899.gadā

Baznīcas vēsturiskais altāris

Baznīcas remonts. Uzcelta otra sakristeja un pievienota baznīcai. Izveidoti baznīcas vārti. Baznīcā tad bija 700 sēdvietas.

1974.gadā

Ugunsgrēks baznīcā. Zvanu tornis nodega un zvans iekrita baznīcā. Pilnīgi gāja bojā ērģeles, kā arī baznīcas iekštelpas. Izglābta sakristeja pie altāra kreisās puses un daži objekti.

Baznīcas vēsturiskā kancele

1988.gadā

Iesvētīta altāra telpa. Remontdarbi turpinās līdz pat šodienai.

2003.gadā

Vasarsvētkos Vēsturiskais altāris un kancele ir atjaunojuši Rīgas Amatniecības vidusskola.

Sastādījusi Selga Irbe.